Dežņi orbītā: kā ESA BIOMASS misija pārveido mūsu skatījumu uz globālo oglekli un mežiem

• Globālā pieprasījuma pēc progresīvām Zemes novērošanas un oglekļa kartēšanas metodēm
• Inovācijas kosmiskajā radarā un biomasas mērījumos
• Galvenie spēlētāji un sadarbība satelītu balstītajā vides uzraudzībā
• Prognozējamā biomasas datu lietojumu un pakalpojumu paplašināšanās
• Geogrāfiskie karstie punkti oglekļa uzraudzībai un mežu pārvaldībai
• Jaunas iespējas klimata zinātnē un politikas atbalstā
• Sienas līdzņemšanai un stratēģiskās priekšrocības biomasas sensoros
• Avoti un atsauces

“Galvenie SDN paziņojumi un partnerības (uzņēmumu un datu centru tīkli) SDN telekomunikācijās un 5G tīklos (inovācijas un ieviešana) mākoņu un malu aprēķina attīstība, kas saistīta ar SDN tirgus tendencēm un analītiķu prognozēm apvienošanās, iegādes un regulēšanas ziņas Secinājums Kopumā …” (avots)

Globālā pieprasījuma pēc progresīvām Zemes novērošanas un oglekļa kartēšanas metodēm

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīta palaišana 2024. gada maijā iezīmē pārvērtību globālajā Zemes novērošanā un oglekļa kartēšanā. Saucot to par “dežņu orbītā” dēļ tā masīvās 12 metru izvēršamās radara antenas, BIOMASS ir pirmais satelīts, kas kosmosā jānēsā P-zemē sintētiskā aperatūras radara (SAR), kas ir spējīgs iekļūt blīvā meža virsā un tieši mērīt oglekļa daudzumu, kas uzkrāts pasaules mežos.

BIOMASS misija ir kritiska: meži katru gadu uzsūc apmēram 2,6 miljardus tonnu ogļskābās gāzes, taču neskaidrības mežu oglekļa rezervēs ir apgrūtinājušas klimata modelēšanu un politiku. Iepriekšējie satelīti, piemēram, NASA GEDI un ESA Sentinel-1, sniedza vērtīgus datus, taču tiem bija ierobežots spējas “saskatīt” caur blīvu veģetāciju. BIOMASS P-zemes radars, kas darbojas viļņu garumā 70 cm, var ieiet līdz 30 metriem meža virsmā, piedāvājot nepieredzētu sīkumu par koku augstumu, struktūru un biomasas blīvumu (ESA).

ESA jūnijā publiskotās pirmās bildes 2024. gadā jau tiek sauktas par “izcili apbrīnojāmām”. Šīs bildes atklāj sarežģītas meža struktūras Amazones, Kongo baseinā un Dienvidaustrumāzijā — reģioni, kas kopā uzkrāj vairāk nekā pusi pasaules sauszemes oglekļa. Dati tiks izmantoti, lai izveidotu pirmos globālos meža biomasas kartes, ar gaidāmo precizitāti 20 tonnas uz hektāru, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem (Nature).

Globālais pieprasījums pēc progresīvām Zemes novērošanas metodēm pieaug, ko veicina nepieciešamība pēc precīzas oglekļa uzskaites starptautiskajos nolīgumos, piemēram, Parīzes nolīgumā. Oglekļa tirgus, kura vērtība 2023. gadā pārsniedz 850 miljardus dolāru, balstās uz stabiliem datiem, lai pārbaudītu emisiju samazināšanu un mežu saglabāšanu (Reuters). BIOMASS dati sniegs atbalstu valdībām, NVO un privātām uzņēmumam, lai precīzi uzraudzītu nelegālu mežsaimniecību, meža atjaunošanu un oglekļa kompensācijas projektus.

Kopumā ESA BIOMASS satelīts pacelz Zemes zaļo vāku, piedāvājot pasaulei jaudīgu jaunu instrumentu, lai atklātu slēptos oglekļa rezervus un informētu par klimatizācijas rīcību. Tās agrīno attēlu un datu solījumi pārveidos mūsu izpratni par planētas mežiem un to vitālo lomu globālajā oglekļa ciklā.

Inovācijas kosmiskajā radarā un biomasas mērījumos

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu Zemes novērošanā, izvēršot vislielāko radara antenu, kas jebkad sūtīta orbītā — iespaidīgu 12 metru “dežņu”, kas ir paredzēts, lai skatītos cauri blīvām meža virsām. Šī pionieru misija mērķē uz pasaules mežu kartēšanu nepieredzētā sīkumā, atklājot slēptos oglekļa krājumus, kas ir kritiski svarīgi klimata pārmaiņu izpratnei un apkarošanai.

BIOMASS centrā ir tās P-zemes sintētiskais aperatūras radars (SAR), tehnoloģija, kas nekad iepriekš nav izmantota no kosmosa globālajā mežu uzraudzību. Atšķirībā no iepriekšējiem radaru sistēmām, P-zeme ar garo viļņu garumu (aptuveni 70 cm) iekļūst blīvās veģetācijās, ļaujot satelītam mērīt koka biomasu un novērtēt oglekļa rezerves ar ievērojamu precizitāti. Šī spēja ir dzīves svarīga, jo meži uzkrāj apmēram 80% pasaules sauszemes oglekļa, taču to īstā oglekļa saturs ir palicis galvenokārt neredzams tradicionālajām optiskajām un īsā viļņa radara satelītām (ESA).

Pāris nedēļas pēc tam, kad BIOMASS sasniedza savu 666 kilometru saules sinhrono orbītu, tā izklāja savas zeltītās sietu atstarotāju, kas līdzinājās milzīgam dežņam, un sāka uzņemt savus pirmos attēlus. Šie sākotnējie datu komplekti jau ir pārsteiguši zinātniekus, atklājot sarežģītas meža struktūras Amazones, Kongo baseinā un Dienvidaustrumāzijā. Attēli atklāj ne tikai koku blīvumu un augstumu, bet arī smalkas izmaiņas meža sastāvā un degradācijā — ieskati, kas iepriekš nebija pieejami globālā mērogā (Nature).

BIOMASS dati būs brīvi pieejami, atbalstot klimata zinātniekus, politikas veidotājus un vides aizsardzības aktīvistus visā pasaulē. Misija, visticamāk, samazinās neskaidrības globālajā oglekļa krājumu novērtējumā par līdz pat 50%, kas ir būtisks uzlabojums, lai sekotu progresa virzienā uz starptautiskajiem klimata mērķiem, piemēram, Parīzes nolīgumā noteikto (BBC). Turklāt satelīta spēja reāllaikā uzraudzīt mežu iznīcināšanu un degradāciju dos valstīm iespēju labāk pārvaldīt savus dabas resursus un īstenot vides aizsardzības pasākumus.

Kopumā ESA BIOMASS satelīts, ar savu inovatīvo radara “dežņu”, pacelz zaļo vākšanu no Zemes mežiem, sniedzot apbrīnojamus pirmos attēlus un atklājot planētas slēpto oglekļa krājumu noslēpumus — ieviešot jaunu laikmetu klimata zinātnē un mežu saglabāšanā.

Galvenie spēlētāji un sadarbība satelītu balstītajā vides uzraudzībā

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu satelītu balstītajā vides uzraudzībā. Izstrādāts, lai kartētu pasaules mežus nepieredzētā sīkumā, BIOMASS izmanto pionieru P-zemes sintētiskā aperatūras radaru (SAR), spējīgu iekļūt blīvās meža virsās un atklāt “slēpto” oglekli, kas ir uzkrāts stumbros, zaros un saknēs. Šī spēja ir ļoti svarīga, lai izprastu globālo oglekļa ciklu un informētu par pasākumiem klimata pārmaiņu mazināšanai.

Saucot par “dežņu orbītā” dēļ tā masīvās 12 metru izvēršamās radara antenas, BIOMASS ir pirmais satelīts, kas izmanto P-zemes radaru no kosmosa, atļaujot tam mērīt meža biomasu un struktūru pat visattālākajos un mākoņainākajos reģionos. Satelīta pirmie attēli, kas tika publicēti 2024. gada jūnijā, jau ir pārsteiguši zinātniekus, atklājot sarežģītus tropisko mežu pieejamību Amazones un Kongo baseinā, kā arī boreālajiem mežiem Sibīrijā (ESA: BIOMASS satelīts nosūta pirmos attēlus).

• Galvenie spēlētāji:
  • Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA): Projekta vadītājs, atbildīgs par misijas dizainu, palaišanu un datu izplatīšanu.
  • Airbus Defence and Space: Galvenais līguma izpildītājs satelīta būvē un integrācijā.
  • Thales Alenia Space: Izstrādāja uzlabotu radara instrumentu.
  • Nacionālās kosmosa aģentūras: Tajā skaitā Lielbritānijas Kosmosa aģentūra un Itālijas Kosmosa aģentūra, kas sniedza finansējumu un tehnisko atbalstu.
• Sadarbības:
  • Starptautiskas partnerības: BIOMASS dati tiks dalīti ar globālām iniciatīvām, piemēram, Globālā meža uzraudzība un UN-REDD programma, lai atbalstītu meža saglabāšanu un oglekļa uzskaiti.
  • Pētniecības institūcijas: Universitātes un pētniecības centri visā pasaulē sadarbojas, lai analizētu BIOMASS datus klimata modelēšanai un bioloģiskās daudzveidības izpētei.
  • Sinerģija ar citām misijām: BIOMASS papildina NASA GEDI un ECOSTRESS misijas, nodrošinot visaptverošāku skatu uz Zemes mežiem.

Ar savu revolucionāro tehnoloģiju un sadarbības ietvaru ESA BIOMASS satelīts ir gatavs revolucionizēt mūsu izpratni par sauszemes oglekļa krājumiem, sniedzot svarīgus ieskatus politiķiem un vides aizsardzības aktīvistiem visā pasaulē (ESA: BIOMASS misijas pārskats).

Prognozējamā biomasas datu lietojumu un pakalpojumu paplašināšanās

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu Zemes novērošanā, īpaši globālo oglekļa krājumu uzraudzībā un pārvaldībā. Izstrādāts, lai iekļūtu blīvās meža virsās ar savu pionieru P-zemes sintētisko aperatūras radaru, BIOMASS ir pirmais satelīts, kas spēj kartēt pasaules mežus trīsdimensiju formā globālā mērogā, atklājot iepriekš slēptus oglekļa krājumus un sniedzot nepieredzētus ieskatus planētas “zaļajā vāciņā” (ESA).

Agres attēli, ko ESA publiskoja 2024. gada jūnijā, jau ir demonstrējuši satelīta spēju “saskatīt” cauri blīvām veģetācijām, iegūstot detalizētus strukturālos datus no Amazones, Kongo baseina un Dienvidaustrumāzijas lietus mežiem. Šie apbrīnāmo pirmo attēlu ne tikai vizuāli ir iespaidīgi, bet arī zinātniski nenovērtējami, jo tie ļauj pētniekiem novērtēt virsotne biomasu un oglekļa saturu ar precizitāti, kas iepriekš bija neiespējama (BBC News).

• Globālā oglekļa uzskaite: BIOMASS dati, visticamāk, revolucionizēs oglekļa uzskaiti, atbalstot starptautiskās klimata iniciatīvas, piemēram, Parīzes nolīgumu, sniedzot drošus, aktuālos meža oglekļa krājumu un pārmaiņu mērījumus, kuri radušies nelegālas mežsaimniecības vai degradācijas dēļ (Nature).
• Datu pakalpojumu paplašināšana: Satelīta atvērtā datu politika paredz, ka tiks izvēlēts jauns komerciālo un valsts pakalpojumu viļņš, tajā skaitā oglekļa kompensāciju pārbaude, meža pārvaldība un bioloģiskās daudzveidības uzraudzība. Tirgus analītiķi paredz pieaugumu pieprasījumam pēc augstas izšķirtspējas biomasas datiem, ar globālo mežu uzraudzības tirgu, kas paredzams augt ikgadējā vidējā izaugsmes ātrumā par 8,2% līdz 2030. gadam (MarketsandMarkets).
• Integrācija ar AI un mākoņu platformām: Tehnoloģiju uzņēmumi un pētniecības institūcijas jau integrē BIOMASS datus ar mākslīgo intelektu un mākoņanalīzi, lai nodrošinātu reāllaika ieskatus politikas veidotājiem, vides aizsardzības aktīvistiem un investoriem (ESA Earth Online).

Kamēr BIOMASS turpina savu piecu gadu misiju, tās “dežņu orbītā” plāno paplašināt biomasas datu lietojumu un precizitāti, atklājot jaunas iespējas klimatizācijai, ilgtspējīgai zemes izmantošanai un vides aizsardzībai visā pasaulē.

Geogrāfiskie karstie punkti oglekļa uzraudzībai un mežu pārvaldībai

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu globālajā oglekļa uzraudzībā un mežu pārvaldībā. Saucot to par “dežņu orbītā” dēļ tā masīvās 12 metru radara antenas, BIOMASS ir pirmais satelīts, kas kosmosā nes P-zemes sintētisko aperatūras radaru (SAR), kas ļauj iekļūt blīvās meža virsās un kartēt pasaules koka biomasu ar nepieredzētu sīkumu (ESA).

Pāris nedēļas pēc izvēršanas BIOMASS piegādāja savus pirmos “apbrīnojamos” attēlus, atklājot sarežģītas tropisko, boreālo un mērenā klimata mežu struktūras, kuras iepriekš bija slēptas no skata. Šie attēli nav tikai vizuāli iespaidīgi — tie sniedz kritiskus datus, lai kvantificētu oglekļa krājumus un plūsmas, īpaši geogrāfiskajos karstajos punktos, kur mežu oglekļa dinamika ir visnozīmīgākā:

• Amazones baseins: Pasaulē lielākās tropiskās meža mājas, Amazone uzkrāj aptuveni 123 miljardus metrikas tonnu oglekļa. BIOMASS radars tagad var atšķirt starp pamata un sekundārajiem mežiem, palīdzot izsekot mežu iznīcināšanai un atjaunošanai ar augstu precizitāti (NASA Earth Observatory).
• Kongo baseins: Āfrikas plašais lietus mežs ir kritiski svarīgas oglekļa sūknis, taču datu trūkumi ir ierobežojusi saglabāšanu. BIOMASS spēja iekļūt cauri mākoņiem un blīvām lapotnēm, gaidāms, atsprredzēs šos trūkumus, atbalstot REDD+ iniciatīvas un ilgtspējīgu pārvaldību (Nature).
• Boreālie meži (Kanāda, Krievija, Skandināvija): Šie ziemeļu meži uzkrāj gandrīz 30% pasaules sauszemes oglekļa. BIOMASS jutīgums pret lieliem nobriedušiem kokiem uzlabos oglekļa zudumu novērtējumu no meža ugunīm un ciršanas (Carbon Brief).

Sniedzot globālus, augstas izšķirtspējas kartes ik pēc sešiem mēnešiem, BIOMASS ir noteikts revolūcijas veids, kā zinātnieki, politikas veidotāji un vides aizsardzības aktīvisti uzrauga oglekļa krājumus, pārbauda klimata solījumus un pārvalda mežus. Tās dati būs brīvi pieejami, atbalstot starptautiskos centienus cīnīties ar klimata pārmaiņām un saglabāt bioloģisko daudzveidību (ESA BIOMASS misija).

Jaunas iespējas klimata zinātnē un politikas atbalstā

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu klimata zinātnē un politikas atbalstā, sniedzot nepieredzētus ieskatus pasaules mežos un to loma globālajā oglekļa ciklā. Saucot to par “dežņu orbītā” dēļ tā masīvās 12 metru radara antenas, BIOMASS ir pirmais satelīts, kas nes P-zemes sintētisko aperatūras radaru (SAR), kas spēj iekļūt blīvās meža virsās un kartēt koka biomasu zemē (ESA).

Pāris nedēļas pēc izvēršanas BIOMASS piegādāja savus pirmos attēlus, atklājot sarežģītas meža struktūras visā Amazones, Kongo baseinā un boreālās reģionos. Šie attēli nav tikai vizuāli iespaidīgi — tie sniedz kvantitatīvus datus par virsotnes biomasu, ļaujot zinātniekiem novērtēt oglekļa krājumus ar precizitāti, kas iepriekš no kosmosa bija neiespējama (Nature).

• Atklāj slēptās oglekļa rezerves: Meži visā pasaulē uzkrāj aptuveni 861 gigatons oglekļa, ar tropiskajiem mežiem veidojot apmēram 55% no šī kopējā (Globālā Oglekļa projekts). BIOMASS radars spēj noteikt izmaiņas oglekļa uzkrājumos 200 metru izšķirtspējā, palīdzot identificēt meža iznīcināšanu, degradāciju un atjaunošanu reāllaikā.
• Atbalstot klimata politiku: Šā satelīta dati, visticamāk, spēlēs nozīmīgu lomu nacionālo siltumnīcas gāzu inventāru pārbaudē un atbalstot mehānismus, piemēram, REDD+ (samazināšana no mežu iznīcināšanas un degradācijas). Tas ir būtiski valstīm, kas cenšas izpildīt savas Parīzes nolīguma saistības un jaunāko oglekļa kredītu tirgus prasību (Reuters).
• Tirgus un pētījumu iespējas: Augstas izšķirtspējas, brīvi pieejamie BIOMASS dati, paredzams, veicinās inovācijas klimata riska novērtēšanā, meža pārvaldībā un oglekļa tirdzniecībā. Startupi un nostiprināti uzņēmumi jau izpēta lietojumus apdrošināšanā, ilgtspējīgās piegādes ķēdēs un vides uzraudzībā (SpaceNews).

Kopumā ESA BIOMASS satelīts pacelz Zemes zaļo vāku, piedāvājot jaunu caurredzamības laikmetu globālajā oglekļa uzskaitē un atklājot jaunas iespējas klimata zinātnē, politikā un tirgus inovācijās.

Sienas līdzņemšanai un stratēģiskās priekšrocības biomasas sensoros

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) BIOMASS satelīts, kas tika palaists 2024. gada maijā, iezīmē revolucionāru pārmaiņu globālajā mežu uzraudzībā, izmantojot progresīvus P-zemes sintētiskos aperatūras radarus, lai iekļūtu blīvās virsās un kartētu pasaules mežus nepieredzētā sīkumā. Saucot to par “dežņu orbītā” dēļ tā masīvās 12 metru izvēršamās antenas, BIOMASS ir paredzēts, lai atklātu planētas slēptos oglekļa krājumus, sniedzot kritiskus datus klimata zinātnei un politikai (ESA).

Sienas līdzņemšanai

• Tehniskā sarežģītība: BIOMASS P-zemes radara tehnoloģija ir ļoti sarežģīta, pieprasot specializētas prasmes datu interpretācijā un integrācijā ar esošajām mežu uzraudzības sistēmām. Šī sarežģītība var palēnināt pieņemšanu starp nacionālajām aģentūrām un pētniecības institūcijām (Nature).
• Datu pieejamība: Lai gan ESA mērķē uz BIOMASS datu atklātu pieejamību, milzīgais datu apjoms un izejas formāts rada izaicinājumus lietotājiem, kuriem trūkst pārbaudītu apstrādes iespēju. Šī atšķirība prasīs ieguldījumus lietotājdraudzīgās platformās un apmācībā.
• Regulējošās un privātuma bažas: Spēja “saskatīt cauri” meža pārklājumiem rada jautājumus par zemes īpašnieku privātumu un nacionālo suverenitāti, īpaši reģionos, kur meža resursi ir politiski jutīgi.
• Infrastruktūras ierobežojumi: Daudzas valstis ar nozīmīgu mežu segumu trūkst digitālās infrastruktūras, lai pilnībā izmantotu BIOMASS datus, potenciāli palielinot digitālo plaisu vides uzraudzībā.

Stratēģiskās priekšrocības

• Nepieredzēta oglekļa uzskaite: BIOMASS pirmie attēli jau ir atklājuši iepriekš nedetekētos oglekļa krājumus tropu un boreālajos mežos, sniedzot spēcīgu instrumentu valstīm, lai izsekotu progresu pret klimata mērķiem un piedalītos oglekļa tirgos (BBC).
• Uzlabota meža iznīcināšanas noteikšana: Satelīta spēja uzraudzīt smalkas izmaiņas meža biomasā ļauj agrāku nelikumīgas koksnes izsistēšanas un zemes izmantošanas maiņas noteikšanu, atbalstot izpildes un saglabāšanas centienus.
• Globālā standartizācija: Nodrošinot konsekventus, augstas izšķirtspējas datus, BIOMASS nosaka jaunu etalonu starptautiskajai mežu uzraudzībai, veicinot pārrobežu sadarbību un caurredzamu ziņošanu saskaņā ar tādām shēmām kā REDD+.
• Zinātniskie izrāviena: Misijas “apbrīnojamie” pirmie attēli jau veicina jaunas izpētes par meža struktūru, ekosistēmas pakalpojumiem un globālo oglekļa ciklu, ar sekām bioloģiskajai daudzveidībai un klimata noturībai.

Avoti un atsauces

• Dežņi orbītā: ESA BIOMASS satelīts pacelz Zemes zaļo vāku, atklājot slēptos oglekļa krājumus un apbrīnojamos pirmos attēlus
• ESA
• Nature
• BBC
• Globālā meža uzraudzība
• UN-REDD programma
• ECOSTRESS
• MarketsandMarkets
• ESA Earth Online
• NASA Earth Observatory
• Carbon Brief
• Globālā Oglekļa projekts
• SpaceNews